22.septembris - Baltu vienības diena

20.09.2018.

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni.
13. gadsimtā Baltijas zemēs iebruka krustneši no Rietumeiropas, - ordenim un bīskapam izdevās pakļaut igauņu un lībiešu zemes, kā arī lielāko daļu latgaļu zemju, Savukārt 13. gadsimta 30. gados iekarota Kursa un Zemgale. 1236. gadā plaši krustnešu pulki nepacietīgās alkās sirot un laupīt ieradās Rīgā, laupīt un dedzināt bija plānots arī žemaišu zemēs, tāpēc 2000 – 3000 vīru lielais karaspēks gatavojās iekarot Lietuvu.
Taču žemaiši bija izstrādājoši plānu vācu sakaušanai – ņemot vērā, ka karavīra svars kopā ar bruņām pārspēja 150 kilogramus, krustneši ar zirgiem tika ielenkti purvainā apvidū, kur viņiem būtu grūtāk cīnīties. 22. septembrī, kad krustneši gribēja atstāt nometni, izrādījās, ka tā ir lietuviešu ielenkta – tā nu sirotājiem nebija citas izvēles, kā karošana pavisam neizdevīgā vietā. Lietuviešiem cīņā pievienojās arī zemgaļi, bruņoti ar zobeniem, šķēpiem, lokiem un kaujas cirvjiem.
Nonāvējot zirgus vai tiem iestiegot purvā, bruņotie krustneši kļuva par kājniekiem, kam smagās bruņas turklāt arī traucēja bēgt. Lietuviešiem izdevies nogalināt aptuveni 50 ordeņa brāļus.
Vēstures pētnieku vidū nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otras daļas domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.
1973. gadā, godinot baltu tautas vēsturi, netālu no Šauļiem Lietuvā atklāts Saules kaujas piemineklis.
Apzinoties šī notikuma nozīmību, 22.septembris tika nodēvēts par Baltu vienības dienu – 2000.gada 18.maijā gan Latvijas, gan Lietuvas parlamenti pieņēma Lēmumu to ierakstīt abu valstu atzīmējamo dienu sarakstā. Laika gaitā šķietami zudusi notikuma vēsturiskā nozīmība, taču daudzu mūsu apziņā dienas svarīgums saglabājas un pat paplašinās, – tā kļuvusi par zīmi baltu pēcteču tautu garīgajai vienotībai.
Kopš 2000.gada katru gadu 22.septembrī Latvijā un Lietuvā, notiek kopīgi svētki – karavīru daudzinājumi, baltu kopienu pulcēšanās, svinīgas uzrunas, folkloras kopu un koru sadziedāšanās un galvenokārt – uguņu iedegšana pilskalnos.


Informāciju sagatavoja
Silvija Mickeviča
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
izglītības metodiķe
t.65423139


Avots: http://www.dzintarsrasnacs.lv, http://www.nacionalaapvieniba.lv