Apstiprināta Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes „Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģija 2018. – 2025.gadam”

20.12.2018.

Saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 2018.gada 13.decembra lēmumu Nr.660 „Par Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģijas 2018.-2025.gadam apstiprināšanu” (sēdes protokols Nr.38), vienbalsīgi tika apstiprināta Daugavpils pilsētas izglītības iestāžu attīstības stratēģija līdz 2025.gadam. Dokuments tapis laikā, kad valstī noris būtiskas pārmaiņas izglītības politikā: izglītības saturs tiek virzīts uz kompetenču pieejas ieviešanu, ir publicēts un nodots apspriešanai skolu tīkla pētījums un tiek gatavoti citi būtiski lēmumi.
    Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu attīstības stratēģija ir pilsētas vidējā termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka prioritāros rīcības virzienus un uzdevumus izglītības iestāžu mācību, audzināšanas darba organizēšanai un atbalsta pasākumiem plānošanas periodam un ir saistošs visām Daugavpils pilsētas pašvaldības izglītības iestādēm. Stratēģija satur iepriekšējās stratēģijas izpildes analīzi, situācijas izvērtējumu un uzdevumus plānošanas periodam, kā arī pasākumus mērķa sasniegšanai.—–
   Pirmsskolās tiek paredzēts palielināt latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā, palielināt latviešu grupu skaitu, plānota bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana vispārizglītojošās mācību iestādēs, bērnu atveseļošanas un slimību profilakses sistēmas izveidošana, ģimenes un pirmsskolas saiknes stiprināšana bērna pozitīvas uzvedības sekmēšanai, E-klases ieviešana saziņai ar vecākiem un bērnu individuālās izaugsmes vērtēšanai, pagaidu grupas izveidošana 6.vsk. bērniem vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem un jaunā mācību satura ieviešana no 1.09.2019.
   Vispārizglītojošajās skolās pasākumi vērsti uz jaunās kompetenču pieejas ieviešanu, sākot ar 2020.gada 1.septembri, izpratnes veicināšanu par kritisko domāšanu un problēmrisināšanu, jaunradi un uzņēmējspēju, pašvadītu mācīšanos, sadarbību, pilsonisko līdzdalību un digitālo pratību, pāreju uz mācībām mazākumtautību vidusskolās latviešu valodā un pamatskolās – 80% latviešu valodā, karjeras izglītības pieejamības nodrošināšanu katram izglītojamajam.
   Vidējās izglītības programmu īstenošanu regulēs 11.09.2018. Ministru kabineta noteikumi Nr.583 «Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē», nosakot, ka valsts finansē tikai vidusskolas, kas nodrošina OCE indeksu 40% – 50% – 60%, pietiekamu skolēnu skaitu (ne mazāk kā 22 skolēni klasē un 120 vidusskolas posmā), kurām ir izstrādāti uzņemšanas noteikumi, kuros minimālais uzņemšanas kritērijs – vērtējums ne zemāk kā 5 balles valsts pārbaudes darbos matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Vispārējās izglītības iestāde, kurā vidusskolas posmā skolēnu skaits neatbildīs normatīvajos aktos noteiktajam, turpinās saņemt valsts budžeta finansējumu ar nosacījumu, ka skola nodrošina augstu izglītības kvalitāti. No 2020.gada 1.augusta līdz 2025.gada 31.jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 40 procenti vai lielāks.
   Speciālās un iekļaujošās izglītības jomā tiks nodrošināta speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) specializācijas saglabāšana arī pēc PII statusa maiņas, speciālās izglītības programmas apgūšana speciālajās klasēs vai grupās, kā arī BSV integrēšana vispārējās izglītības klasēs (PII grupās), sabiedrības pieprasījuma pēc logopēdiskajām grupām pētīšana un logopēdisko grupu skaita kontrole pašvaldībā, vecāku lomas veicināšana bērnu valodas attīstībā, pedagogu un speciālistu apmācība darbam ar iekļautajiem bērniem.
   Audzināšanas jomā tiks veicināta projekta „Latvijas skolas soma” īstenošana, skolēnu personiskās līderības spēju attīstība, skolēnu līdzpārvalžu kustības attīstība, vērtību izpratnes veidošana atbilstoši valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijām, atbildības, cieņas un drošības jautājumu nozīmes pastiprināšana izglītības procesā, ietverot personīgo, ģimenes un dzimtas, izglītības iestādes un vietējās kopienas līmeni.
  Veselības veicināšanas jomā svarīgākais ir izglītojošu pasākumu un stundu organizēšana par slimību profilakses pasākumiem, pirmās palīdzības sniegšanas prasmju apgūšana un iemaņu atjaunošana, veselīga uztura pieejamības un bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana, ārstnieciska uztura nodrošināšana tiem izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams, pareizas ēšanas un uztura paradumu veidošana, higiēnas normu ievērošanas paradumu ieviešana, slimību profilakse, garīgās veselības veicināšana.
  Stratēģijas pilnais teksts atrodams Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes mājas lapā >                                                         

Informāciju sagatavoja
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
metodiķe
Silvija Mickeviča
t.65423139