Dzejas dienu atskaņas

17.09.2018.

Rainis. Daugava. Latvija. Tie ir atslēgas vārdi, kas Latvijas simtgades un Dzejas dienu kontekstā caurvija sestos “Lasījumus par Raini”, ko 13.septembrī sadarbībā ar Daugavpils izglītības pārvaldi organizēja J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskola. Par notikumiem un cilvēkiem, kuru griba un mērķtiecīgā darbība pārveidoja Eiropas politisko karti, atgādināja Daugavpils Universitātes Vēstures katedras asociētais profesors Henrihs Soms. “Kas es esmu? Kas ir mana valoda? Kas ir mana zeme?” – šie jautājumi bija pirmsākums sarežģītiem procesiem, kas rezultējās ar Latvijas valsts pasludināšanu1918.gada 18.novembrī. Domas par Latvijas valstiskumu caurauž visu Raiņa daiļradi. Tomēr tieši poēma “Daugava” ir spēcīgākais vēstījums par latviešu tautas dramatiskajiem pārdzīvojumiem valsts tapšanas vēsturē. Īsi pirms Bermonta uzbrukuma poēma nonāca frontes ierakumos karavīru rokās. Daudzi toreiz atzīmēja, ka šis literārais darbs sajūsminājis karavīrus. Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma pastāstīja ne tikai par poēmas nozīmīgumu karavīru cīņasspara veidošanā, bet arī par to, kā kara apstākļos poēma nonāca Latvijā. Klātesošajiem bija iespēja redzēt retas Raiņa un viņa vēstuļu fotogrāfijas un noklausīties, kā Raiņa un Aspazijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanā Kastaņolā (Šveice) vietējais koris dzied M. Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, kam pamatā ir vārdi no poēmas “Daugava”.

Informāciju sagatavoja
Iveta Vasitova
J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolas
direktores vietniece audzināšanas jomā