Skolu ziņas: Radošās darbnīcas Andrupenes lauku sētas muzejā un zirgu sēta “Untumi”

31.05.2019.

27.maijā projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projekts Nr.8.3.2.2/16/I/001) ietvaros mēs,  Daugavpils Vienības pamatskolas  40 skolēni, devāmies uz zirgu sētu “Untumi” un Andrupenes lauku sētas muzeju.
Zirgu sēta “Untumi” atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā. Šī saimniecība ik gadus dažādos gadalaikos piedāvā gan Latvijas iedzīvotajiem, gan tūristiem no citām valstīm dažādas interesantas nodarbes, izklaides iespējas, arī sporta sacensības ar zirgiem, kurās var piedalīties gan liels, gan mazs. Zirgu sētā mūs laipni sagaidīja saimniece Ligita Lebeda. Visvairāk skolēniem patika pašiem doties izjādēs ar zirgu pieredzējušu instruktoru vadībā. Braucot mājās, skolēnu atbilde uz jautājumu: “Vai kāds no jums vēlētos nodarboties ar zirgkopību?”, skanēja: ”Jā!”. Izjādes ar zirgiem bērniem sniedza pozitīvas emocijas, deva iespēju darīt to, ko viņi nekad nebija darījuši, kā arī mazliet iepazīt zirgkopja amatu.
Andrupenes lauku sētā mūs sagaidīja plaša programma: iepazīšanās ar 20.gadsimta sākuma Latgales lauku sadzīvi un darbošanās dažādās radošajās darbnīcās.  Ekskursijas vadītāja Skaidrīte parādīja mums simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus. Pašlaik lauku sētā ir apskatāma izstāde „Dzimtās zemes krāsas”. Mēs aplūkojām tautas daiļamata meistara Jāņa Viļuma darbu - klūgu pinumu un koka virpojumu - izstādi. Arī iepazināmies ar Evijas Maļkevičas melnās keramikas izstrādājumiem un apskatījām vietējo audēju austās segas.
Pirmā radošā darbnīca”No grauda līdz maizei” bija veltīta maizes cepšanai. Šajā darbnīcā mēs uzzinājām daudz jaunas informācijas par maizes cepšanas tradīcijām. Senāk maizi Latvijā cepa katrā lauku mājā. Galvenā jeb dienišķā maize ir rupjmaize, ko cep no rudzu miltiem. Maizes cepšanai vajadzīga īpaša krāsns un darbarīki: abra, mente, kruķis, lize, abrkasītis un čauksture – līki iesieta slota krāsns izslaucīšanai. Uz kukulīša, to citviet dēvē arī par klaipiņu, ar pirkstiem vai delnas malu iespieda zīmi. Visbiežāk tas bija krusts, slīpais krusts vai svītras. Mēs kopā ar Andrupenes saimniecēm cepām maizi un sapratām, ka tas nav viegls darbs.
Otrā darbnīca bija saistīta ar keramiku. Keramiķis parādīja mums, kā strādāt ar mālu. Mēs paši veidojām svilpauniekus un nelielus podiņus. Māls Latgalē nereti tiek saukts par zeltu, tam ir noteikts pamats, kurš balstās uz vēsturiskiem faktiem. Latgales podniekiem šis dabiskais zemes iezis patiešām bija dārgā metāla vērtībā, jo ļāva uzturēt kuplo saimi. Daudz laika ir pagājis, un Latgales podnieku skaits vairs nav tik kupls kā kādreiz, dažāda ir meistaru pieredze, zināšanu iegūšanas paņēmieni un māla apstrādes iespējas. Daži mūsu skolasbiedri arī stāstīja par savu pieredzi, jo viņi apgūst keramikas pamatus mākslas skolā.
Nogaršojām maizīti, kuru sagatavojām pašu rokām. Paldies organizatoriem par burvīgu dienu mācību gada beigās!

Informāciju sagatavoja  
Vienības pamatskolas skolotāja Oksana Ostrovska