Ziņas no zaļākas Eiropas jeb Daugavpils 12.vidusskolas pārstāvji mācīšanās/ mācīšanas/mācību aktivitātē Itālijā

01.03.2018.

Ar ko gan katram no mums asociējas Itālija? Kāda tā ir? Kādi ir tur dzīvojošie cilvēki? Kādas ir skolas un kā tur notiek mācības? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem pavisam droši var atbildēt Daugavpils 12.vidusskolas 7.a klases skolēni Arta Lazdāne, Ieva Trokša, Aleksejs Jefremkins un Edvīns Puļaho un skolotājas Aiva Ozoliņa un Inese Soma, kuri no 2018.gada 19.februāra līdz 24.februārim Itālijā, Viterbo pilsētā, Istituto Comprensivo “Fantappié”, piedalījās pirmajā mācīšanās/ mācīšanas/mācību aktivitātē Eiropas Savienības Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr. 2 (KA2) Stratēģisko skolu sadarbības partnerību projekta “News from a greener Europe” ietvaros (“Ziņas no zaļākas Eiropas”; līguma Nr. 2017-1-IT02-KA219-036499_5).
Latvijas projekta komandu Itālija 19.februāra rītā sagaidīja ar sauli, bet nedaudz vēsāku laiku, kā bija cerēts. 7.a klases skolēniem šī bija ne tikai pirmā projektā piedalīšanās pieredze – tā bija pirmā pieredze ceļošanā bez vecākiem 12 stundu garumā ar dažādiem transporta veidiem un sadarbošanās ar vienaudžiem no Itālijas, Spānijas, Portugāles un mūsu kaimiņzemes Lietuvas dažādās projekta aktivitātēs, kā arī dzīvošana viesģimenē. Pirmās mācīšanās/ mācīšanas/mācību aktivitātes mērķis bija izveidot vienotu TV ziņu raidījumu par dažādiem vides jautājumiem. Katras skolas pārstāvji uz tikšanos ieradās ar mājās sagatavotu, nofilmētu materiālu par konkrētu vides tēmu Eiropas Savienības kontekstā. Daugavpils 12.vidusskolas komandas tēma bija “Atkritumu apsaimniekošana”. Skolēni, arī daļa viņu vecāku un skolotāji ieguldīja lielu darbu, lai skolēni uzlabotu savas pētniecības prasmes, apkopotais tiktu izanalizēts un nofilmēts un samontēts kā ziņu raidījuma materiāls projekta darba valodā – angļu valodā.
Nedēļas garumā skolēniem bija iespēja uzlabot savas komunikācijas prasmes angļu valodā gan ikdienas sarunās, gan apmeklējot Universitāti Viterbo un mācoties par klimata izmaiņām, gan veidojot intervijas.
Līdztekus darbam skolā, universitātē visiem partneriem bija iespēja iepazīt itāļu kultūrvidi, dabas objektus un padziļināt izpratni par viņu ikdienu, kā arī iepazīstināt ar savu valsti, kultūru un dabas objektiem. Atceroties nedēļu Itālijā Arta saka, ka „pārsteidza arhitektūra un skaistie skati. Bērni un skolotāji skolā bija atvērti un jauki pret mani. Viņi bija ieinteresēti uzzināt par mūsu valsti, kultūru, dabu.”
Viena no dienām tika veltīta Romas iepazīšanai, kad vēsturi bija iespēja izbaudīt uz katra soļa. Skolēniem bija iespēja apmeklēt Kolizeju, kas, viņuprāt, ir Romas simbols, kā arī gūt neaprakstāmus iespaidus pastaigās pa Romas ielām ar tajās skatāmajām burvīgajām strūklakām, varenajiem laukumiem, pieminekļiem un ēkām. Edvīns par piedzīvoto saka, ka „braucot uz Itāliju, es pat nevarēju iedomāties, cik forši tur būs. Viss Viterbo (vecpilsētā) izskatās kā senās Romas pilis, kuras ir būvētas no akmens. Pilsēta ir veca un ļoti skaista. Vislabāk es atceros dzeltenu koku ar ziediem, kura nosaukums ir mimoza. Visā Itālijā bija ļoti maz mežu ar skujkokiem.” Jāpiebilst, ka kādā no pēcpusdienām visiem projekta dalībniekiem bija lieliska iespēja apmeklē Terme dei Papi, kas ir vieta, kur iztek pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20 °C. Virszemē tie izplūst kā siltie (karstie) avoti. Kaut arī ārā gaisa temperatūra nepārsniedza + 6 °C, daži vietējie iedzīvotāji nodevās peldēm.
Kādu citu dienu pēc nodarbībām skolā projekta komanda – skolēni, skolotāji un Itālijas skolēnu vecāki devās uz Tuskāniju. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju zina, kas ir Kolizejs, bet kas ir etruski? Etruski bijuši ļoti zinoša un strādīga tauta, kura apdzīvoja daļu tagadējās Itālijas teritorijas (Toskānu). Viņi, izmantojot dzelzs rūdu, gatavoja ieročus, kuri piesaistīja lielu feniķiešu un grieķu tirgotāju interesi un lielā mērā bija arī etrusku labklājības pamats. Tiek uzskatīts, ka arī gladiatoru spēles ir etrusku izgudrojums. Skolotāja Inese par šo braucienu saka tā: „Iespaidīgs bija etrusku kapeņu vietas apmeklējums netālu no Viterbo. 3.gs.p.m.ē. iespējams, ka etruski savas kapenes apvienoja nekropolēs. Etruski domāja, ka dzīve viņpasaulē ir patiesa dzīve. Bet pašas kapenes – kosmosa modelis: kvadrātveida grīda – zemes simbols, apaļie griesti – debesu simbols, vidū stabs – pasaules ass, kas satur visumu. Kapenes – sakrālā telpa, mūžīgā dzīvība, kapeņu kurgāns – „pasaules kalna” simbols. Kremēšanas uzdevums bija mirušo pīšļus padarīt par kaut ko absolūtu, kas saglabājas gadsimtiem ilgi. Ar kapeņu vai pīšļu urnas (šo trauku – kanopu – augšdaļām raksturīga cilvēkveida forma) palīdzību mirušajiem vajadzēja kļūt par īstenības daļu un tādējādi turpināt savu eksistenci. Kapenēs ievietoja visus dzīvei nepieciešamos priekšmetus (mēbeles, apģērbu, greznumlietas u.c.). Kapenes no iekšpuses apgleznoja, piešķirot gleznojumiem maģisku nozīmi. Kapenēs atradās sarkofāgs ar mirušā skulpturālu atveidojumu. Kapenēs lika spoguļus, kam raksturīgi smalki zīmējumi uz otrās puses. Tie nozīmēja mirušā dvēseles dubultnieku. Šādi spoguļi raksturīgi tikai etruskiem antīkajā mākslas pasaulē. Etrusku kapenes pēc uzbūves ir dažādas: kapenes alā, klinšu kapenes.”
Itālija, protams, ir arī zeme, kurā cilvēki bauda ēdienu un ar prieku ļauj to darīt arī saviem viesiem. Ieva priecājās, ka viņai „Itālijā bija izdevība nogaršot daudzveidīgus nacionālos ēdienus – pastu, dažādas picas, tiramisu”, savukārt Edvīns secināja, ka „ ēdiens Itālijā ir atšķirīgs no ēdiena Latvijā. Visvairāk viņi ēd makaronus. No makaroniem viņi gatavo dažādus ēdienus, piemēram, lazanju, karbonāru, pastu, u. c.”. Taču Aleksejam šķita, ka visgaršīgākais tomēr ir itāļu saldējums.
Viesošanās Itālijā sniedza iespēju uzzināt, ieraudzīt, izmēģināt daudz ko jaunu, nesēžot skolas solā.
Nākamā mācīšanās/mācīšanas/mācību aktivitāte norisināsies Spānijā šī gada maijā.

Informāciju sagatavoja un apkopoja:
Daugavpils 12.vidusskolas
skolotājas
Aiva Ozoliņa,
Inese Soma