Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ieklausījās Daugavpils pilsētas mazākumtautību izglītības iestāžu veiksmes stāstos un problēmās

29.11.2021.

Š.g. 24.novembrī ZOOM platformā uz kārtējo sēdi pulcējās Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Šoreiz tās dalībnieki iepazinās ar mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un pamatskolas izglītības programmu īstenošanu Daugavpils pilsētas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, kā arī pievērsa uzmanību tam, ka priekšnosacījums veiksmīgai darba organizācijai ir motivēta skolas vide un apmainījās viedokļiem par mācību procesu klātienē Covid-19 izplatības ierobežošanas laikā. —– 

Šī bija Konsultatīvās padomes atklātā sēde, līdz ar to tajā varēja piedalīties arī Daugavpils pilsētas mazākumtautību skolu direktori un pirmsskolu vadītāji. Sēdi vadīja Romans Alijevs, padomes priekšsēdētājs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors, bet atklāja – izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Ministre savā uzrunā uzsvēra, ka Konsultatīvās padomes pamatā ir savstarpējais dialogs un labās prakses veicināšana.

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova minēja, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās sakrita ar pāreju uz mācībām kompetencēs balstītā izglītībā un attālinātajām mācībām. Tieši attālinātās mācības pandēmijas dēļ ieskicēja būtiskāko problēmu – tiešās komunikācijas trūkums –, kas ļoti ietekmēja ne tikai visu mācību procesu, bet arī latviešu valodas apguves līmeni. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Silvija Mickeviča prezentēja informāciju par latviešu valodas apguves problēmām mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolā un pamatskolā Daugavpilī, kurā minēja, ka attālinātais mācību process negatīvi ietekmē skolēnu latviešu valodas prasmju apguvi, jo tagad trūkst ne tikai ikdienas saziņas skolas vidē, bet arī kultūras pasākumu un citu iespēju gan skolā, gan ārpus skolas. Tika uzsvērta individuālās pieejas nepieciešamība, skolotāju pārslodze, kvalitatīvu mācību materiālu nepietiekamība.

Savā pieredzē sēdes laikā dalījās J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko un Daugavpils pilsētas 29.poļu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anžela Dubovska. Poļu ģimnāzijas direktore klātesošos iepazīstināja ar mācību procesa organizāciju un norisi skolā, uzsverot, ka attīstīties vieglāk ir sadarbojoties. Līdz ar to tika minētā labā prakse, kura gūta, iesaistoties dažādos projektos, piemēram, eTwinning, Erasmus+, CLIL, kur skolēnu sadarbība un komunikācija veidojas dabiski un nepiespiesti. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anžela Dubovska, runājot pa veiksmīgu praksei, īstenojot izglītības programmu, paralēli aktivitātēm projektos vēl minēja lasītmācīšanās metodikas “No sava vārda” pozitīvos momentus integrēta satura un valodas apguvē.

Sēdes otrajā daļā, diskusijā par mācību procesa organizēšanu klātienē un izaicinājumiem un risinājumiem Covid-19 izplatības ierobežojumu laikā, iesaistījās arī citi pilsētas skolu direktori, kuri tieši tāpat akcentēja pandēmijas negatīvas atstātās sekas uz skolēnu izglītības līmeni, kā arī minēja tādu problēmu, ka jaunie pedagoģiskie kadri nav gatavi darbam mazākumtautību izglītības iestādē. Daudzi direktori pieminēja arī pedagogu trūkumu un esošo pedagogu pārslodzi. Tomēr visbiežāk diskusijā izskanēja, ka trūkst kvalitatīvu un skolēnu vecumposmam pielāgotu mācību līdzekļu, īpaši interaktīvu, kurus varētu izmantot gan klātienes, gan attālinātā mācību procesā.

Sēdes noslēgumā tika ieskicēti jautājumi, kam pievērts uz uzmanību turpmāk: pedagoģisko kadru sagatavošana augstskolās, mācību materiālu izstrāde mazākumtautību izglītības iestāžu vajadzībām un skolotāju profesijas prestiža paaugstināšana.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Ilona Bohāne