Lasīšana padziļina domāšanu, rosina cilvēku analizēt dažādas parādības, vedina viņu uz meklējumiem. /M. Kaļiņins/

18.03.2015.

Š.g. 17.martā jau devīto reizi Latgales latviešu valodas un literatūras skolotāji sanāca kopā uz kārtējiem metodiskajiem lasījumiem. Šoreiz lasījumu tēma – „Lasītprasmes un rakstītprasmes pilnveide latviešu valodas un literatūras stundās”. Tas ir pasākums, kurā skolotāji ne tikai dalās pieredzē, bet gūst daudz vērtīgu atziņu no uzaicināto vieslektoru uzstāšanās, kā arī var iegādāties jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus.
Šoreiz viesi uzstājās un runāja par tādiem jautājumiem kā „21.gadsimta izaicinājumi lasītprasmes attīstībā” (Sandra Zariņa, Daugavpils Universitātes docente), „Lasītprasme – pamats veiksmīgām mācībām” (Ilona Bohāne, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos) un „VIMALA – lasīšanas programma 5.–7.klašu skolēniem” (Monika Pušņakova, Aglonas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja).
Praktisks raksturs bija radošo darba grupu veikumam. Sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāji dalījās pieredzē par lasītprasmes un rakstītprasmes jautājumiem, kur skolotājiem bija iespēja ne tikai smelties pieredzē, bet arī rast atbildes un risinājumus dažādiem problēmjautājumiem.
1.radošā grupa (darba grupas vadītāja I.Miloslavska (Daugavpils 3.vidusskola)), kurā darbojās sākumskolas posma skolotāji, secināja, ka lasīšana ir pašizglītošanās un pašattīstības process, un no šī procesa jāgūst emocionāla bauda. Noklausoties ziņotāju A.Anufrijevas (Daugavpils 16.vidusskola, „Lasītprasmes veidošana 1.klasē”), J.Bogatkevičas (Daugavpils 15.vidusskola, „Teksta mūsdienīgums kā motivācija lasīšanai”), E.Veceles (Daugavpils 3.vidusskola, „Dažādi vingrinājumi rakstītprasmes attīstīšanai”), A.Seņkovas (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs, „Lasīšanas un rakstīšanas prasmes pilnveide 4.klasē”) uzstāšanās, skolotāji vienojās, ka joprojām ļoti svarīgi ir ievērot pēctecību principu „pirmsskola – sākumskola”, kā arī nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā. Sākumskolā stundā būtiska ir diferencētā pieeja, bet IT izmantošana ir rakstīšanas un lasīšanas procesa reāls virzītājs. Īpaša loma sākumskolā atvēlēta teksta saistībai ar reālo dzīvi un bērna interesēm tieši šodien, šobrīd. Skolotāji arī secināja, ka mūsdienu apstākļos skolotāja sagatavošanās mūsdienīgai stundai prasa lielu laika patēriņu un ka ir apsveicams jauno skolotāju entuziasms un vēlme dalīties savā jau iekrātajā pieredzē ar citiem kolēģiem.
2.radošajā grupā (darba grupas vadītāja I.Valtere (Daugavpils Saskaņas pamatskola)) aktīvi un ar lielu aizrautību darbojās pamatskolas posma skolotāji. Šīs darba grupas dalībnieki atzina, ka lasītprasme ir viena no pamatprasmēm, kas noder gan mācību procesā, apgūstot citus mācību priekšmetus, gan ikdienas nepieciešamība. Lasīt iemācās visi, un ir svarīgi šo lasītvēlmi saglabāt un padarīt saistošu. Savā pieredzē, kā iemācīt bērnus lasīt ar prieku un izpratni, dalījās I.Jakovele (Daugavpils Krievu vidusskolas-licejs, „Lasītprasme – intereses un aktualitātes summa”) un I.Japiņa (Krāslavas pamatskola, „Lasītprasmes veicināšanas uzdevumi”). Vēlme lasīt rodas, ja tekstu var izprast, izanalizēt, novērtēt, ja tas ir skolēna vecumam un interesēm piemērots. Skolotāja D.Bravacka (Preiļu novada Priekuļu pamatskola, „Daudzlasītāju klubs – viena no iespējām lasītprasmes pilnveidei”) pastāstīja par to, ka lasīšanu veicina arī daudzveidīga sadarbība ar bibliotēku, un šāda veida lasītprasmes pilnveide tiek organizēta Preiļu novada Priekuļu pamatskolā, realizējot „Daudzlasītāju kluba” stratēģiju. Savukārt I.Barone (Preiļu 1.pamatskola, „Dažas idejas skolēnu rakstītprasmes un lasītprasmes uzlabošanai”) prezentēja vairākas idejas skolēnu lasītprasmes un rakstītprasmes pilnveidei, izmantojot visdaudzveidīgākos tekstus no kalendāriem, bukletiem, afišām līdz pat daiļliteratūras tekstiem, iesaistot interesantu, aktuālu un saistošu tekstu meklēšanā arī pašus skolēnus.
3.radošajā grupā (darba grupas vadītāja L.Meinerte (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs)) pulcējās vidusskolas posma skolotāji, kuri secināja, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, lai vidusskolas posmā skolēni lasīšanu uztvertu kā pašizglītošanās un pašattīstības līdzekli. I.Suhane (Daugavpils 16.vidusskola, „Lasīt + interese = lasītinterese”) pastāstīja, kā veicināt skolēnu lasītinteresi vidusskolā. Skolotāja savās stundas piedāvā skolēniem iejusties dažādās lomās: vēsturnieka, aktiera (lasīt dzejoli kā reperim, fizikas skolotājai u.c.) , režisora, mūziķa (piemeklēt mūziku atbilstošam literārā darba fragmentam), scenogrāfa, psihologa (risināt teksta skarto problēmu), žurnālista, izmeklētāja lomā. Tā skolēni tiek ieinteresēti un iesaistīti teksta detalizētā analīzē. S.Lukaševiča (Daugavpils 15.vidusskola, „Lasītprasmes pilnveide latviešu literatūras stundās”) prezentēja lasīšanas loka metodi, kas ļauj nostiprināt lasīšanas prasmi un iesaistīt visus skolēnus darbā. Skolotājiem tika piedāvāts izmēģināt strādāt grupās, izlasīt tekstu, izvēlēties lomu un veikt paredzētos uzdevumus pēc instrukcijas. To, kā skolotāja ar savu personīgo pieredzi motivē skolēnus lasīt, mums pierādīja S.Romaņenkova (Ilūkstes 1.vidusskola, „Lasītprasmes attīstīšana un veicināšana literatūras stundās”). Skolotājas literārā gaume, zināšanas par jaunāko literatūru ietekmē skolēna lasītāja inteliģences veidošanos. Skolēni aktīvi piedalās dzejas lasījumos. Par precīza izteikuma veidošanu kā pašaudzināšanas diskursa izkopšanas iespēju runāja latviešu valodas un literatūras skolotāja I.Sokolova (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs, „Precīza izteikuma veidošana kā pašaudzināšanas diskursa izkopšanas iespēja”). Viņa akcentēja, ka svarīgi izveidot vidi, kurā skolēni veido savu oriģinālo diskursu, kas atšķiras no mūsdienās aktuālā patērētāja diskursa. Šī mērķa sasniegšanai skolotāja stundā strādā ar daudzlīmeņu tekstiem.
Kopumā var teikt, ka pasākums bija izdevies, jo sniedza ne tikai praktiskus ieteikumus, bet arī pozitīvas emocijas. Tā bija arī lieliska iespēja pamainīt ierasto ikdienas ritmu. Dienas beigās visu klausītāju acīs bija vērojams patīkams prieks un gandarījums par dienā paveikto, kā arī iespēju saņemt diskus ar skolotāju pieredzes materiāliem.
Lielu paldies vēlamies teikt tiem skolotājiem, kuri labprāt dalījās pieredzē, un Daugavpils 3.vidusskolai par viesmīlīgo uzņemšanu, kā arī novēlam ikvienam sevī saskatīt radošuma dzirksti un neļaut tai apsīkt arī skolēnos, jo laba lasītprasme ir kā ieguldījums mūžizglītībai! Viens no galvenajiem uzdevumiem ir ne tikai ieraudzīt izmaiņas jauno lasītāju ieradumos, bet arī palīdzēt kritiski uzņemt jaunās kultūras elementus, attīstīt skolēnu lasīšanas intereses un uzlabot lasīšanas kultūru.
Uz tikšanos nākamajos lasījumos!

Informāciju apkopoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Izglītības satura nodaļas
izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos
Ilona Bohāne
t.65432102