Skolēnu sasniegumu vērtēšana latviešu valodas un literatūras stundās

 27.08.2013.

Mūsdienu sabiedrības raksturīga iezīme ir tiekšanās pēc sasniegumiem, tādēļ aktuāls ir jautājums, kā vērtēt sasniegumus dažādās dzīves jomās – sportā, politikā, kultūrā, izglītībā, sadzīvē utt. –, kā tos izmantot un ko tie dod. Skolēnu atbildes uz jautājumu, kas ir sasniegumi, ir diezgan vienkāršas, saistītas galvenokārt ar skolu un visbiežāk – tieši ar saņemto vērtējumu. Ne mazāk svarīgs šis jautājums ir arī skolotājiem.—– Pedagogi vienbalsīgi atzīst, ka skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana nav vienkārša; tā ietver gan sabiedriskos, gan psiholoģiskos, gan pedagoģiskos aspektus. Mācību sasniegumu vērtēšana ar katru gadu kļūst arvien nozīmīgāka, jo skolēnu sasniegumu rezultātus izmanto gan kā būtisku informāciju izglītības procesā, gan kā instrumentu, kas var ietekmēt mācīšanas un mācīšanās situācijas. Mācīšanās rezultāti ietekmē skolotāju darbību un aicina izvērtēt mērķus, uzdevumus, programmu saturu, metodes, pievēršot īpašu uzmanību tam, ko un kā skolēni mācās. Ir būtiski noskaidrot skolēnu sasniegumus ne tikai mācību procesa beigās (summatīvā vērtēšana), bet arī pašā mācību procesā (formatīvā vērtēšana. Atbildes uz šiem un daudziem citiem aktuāliem jautājumiem par skolēnu sasniegumu vērtēšanu stundās mūsu pilsētas skolu latviešu valodas un literatūras skolotāji guva Latviešu valodas aģentūras piedāvātajos pedagogu profesionālās pilnveides 12 stundu kursos „Skolēnu sasniegumu vērtēšana latviešu valodas un literatūras stundās”, kas notika š.g. 22.-23.augustā. Kursus vadīja Valsts izglītības satura centra Valsts pārbaudījumu sagatavošanas nodaļas vecākais referents Kaspars Špūle. Komentējot pievēršanos tieši šim jautājumam, K.Špūle min trīs iemeslus: „Pirmkārt, strādājot ar pārbaudes darbu veidotājiem un mācību līdzekļu autoriem, bieži vien skolotājiem ir jāstāsta par uzdevumu veidošanas nosacījumiem, kritēriju izstrādi; otrkārt, tā kā Latvijā skolotāju vidū ir ļoti dažāda izpratne par 10 ballu skalas izmantošanu, bieži tiek uzdoti jautājumi par vērtējumu „i”/ „ni”/ „nv” lietojumu; treškārt, skolotājus neapmierina pārbaudes darbu rezultāti. Visi iepriekš minētie iemesli ļāva secināt, ka skolotājiem joprojām trūkst informācijas, kā arī prasmes pārbaudes darbu veidošanā un vērtēšanā”. Kursu laikā skolotāji veiksmīgi apguva gan teorētisko materiālu par pārbaudes darbu veidošanu un vērtēšanu, gan arī praktiski darbojās, mēģinot izpildīt piedāvātos pārbaudes darbus un analizēt tos. Gandarījums, ka ikvienu dalībnieku šie kursi iedvesmoja nākamajam darba cēlienam, sniedza arī papildu zināšanas un prasmes, ieteikumus un norādes pārbaudes darbu veidošanā un vērtēšanā.

Informāciju sagatavoja:
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes
izglītības metodiķe
Ilona Bohāne
t.65432102