Radošs un zinošs skolotājs = radošs un zinošs skolēns

25.03.2014.

„Kreativitāte māca domāt” – tā uzskata E.De Bono. Tā ir personības īpašība, kas sniedz iespēju mainīt domāšanu. Vai mēs spējam domāt dažādos veidos tā, kā to prasa dažādas situācijas un nepieļaujam „vienvirziena” domāšanu? Cik bieži šāda vienvirziena domāšana „noraksta” cilvēku – gan skolā, gan sabiedrībā? Mēs vēlamies izmantot jau iepriekš zināmus spriedumus un argumentāciju (pareizi – nepareizi, balts – melns, atļauts – neatļauts u.c.), jo negribam citādi domāt un paskatīties uz pazīstamām lietām no dažādiem aspektiem. Taču, izmainot domāšanu, meklējot citas paralēles un redzējumus, mēs izmainām ne tikai savu domāšanu, bet ļaujam mainīties arī citiem.—–
Bet kā ir ar skolotājiem? Skolā bieži dzirdam sakām: „Tu tāpat neko nevari iemācīties, no tevis nav nekādas jēgas”. Vai skolotāji palīdz atklāt tos ceļus, kas palīdz šiem skolēniem būt veiksmīgiem? Vai skolotāji paši ir radošas personības un izmanto savu kreativitāti mācību procesā? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem mēģināja rast atbildes latviešu valodas un .literatūras skolotāji, kas š.g. 19.martā bija sapulcējušies Daugavpils 3.vidusskolā uz 8.Latgales latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskajiem lasījumiem „Radošs un zinošs skolotājs = radošs un zinošs skolēns”.
Lasījumu laikā bija iespēja iegādāties jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus, kā arī, noklausoties Nellijas Bogdanovas (DU Informātikas katedras asociētā profesore) ievadlekciju, iepazīties ar jaunākajām IT iespējām latviešu valodas un literatūras stundās. Tomēr visgaidītākā un interesantākā bija radošo darbnīcu daļa, kurā skolotājiem bija iespēja ne tikai dalīties pieredzē un smelties jaunas idejas, bet arī rast atbildes un risinājumus dažādiem problēmjautājumiem.
1.radošā grupa (darba grupas vadītājas I.Miloslavska (Daugavpils 3.vidusskola) un L.Meinerte (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs)), kurā darbojās sākumskolas un pamatskolas posma skolotāji, secināja, ka radošu jeb kreatīvu skolotāju raksturo novatorisms, oriģinalitāte, netradicionāli risinājumi. To veiksmīgi atklāja arī skolotāji, kas dalījās pieredzē. Skolotāja Ingrīda Vilmane (Daugavpils Centra vidusskola) ir radoša personība un izmanto savu kreativitāti mācību procesā. Viņa pastāstīja par radošajiem uzdevumiem 1.klasē, par vizualizācijas nepieciešamību, par to, kā vieglāk atcerēties burtus, risināt krustvārdu mīklas, kā skolēniem pašiem veidot savu ābeci. Natālija Mihailova un Ināra Timofejeva (Daugavpils 10.vidusskola) palīdz skolēniem būt veiksmīgiem, realizēt savu radošumu. Pēc viņu prezentācijas „Interaktīva teatralizācija kā mācību metode” skolotāji vēlreiz pārliecinājās, ka skolēni, kopīgi darbojoties, veidojot pasākumu scenāriju, vadot konkursus un rotaļas, gan paši, gan iesaistot pārējos dalībniekus aktīvā darbībā, iegūst jaunas zināšanas, prasmes, izzina latviešu tautas tradīcijas. Katrs var mācīties labāk, palīdzot citiem un mācoties kopā. Mūsdienīga mācību vide nav iedomājama bez jaunajām tehnoloģijām – interaktīvās tāfeles, datora. Galvenais, lai jaunās tehnoloģijas neveiktu izklaidējošu funkciju, bet gan izglītojošu un audzinošu. Ilze Mazpane no Rožupes pamatskolas pastāstīja („No stāsta līdz īsfilmai”), cik aizraujoši skolēni veido video, kā rada tekstu, izteiksmīgi ierunā, zīmē, filmē, montē, sarīko pirmizrādi. Skolēniem ir tuva arī virtuālā vide, tāpēc lielu klausītāju interesi izraisīja izglītības bloga jeb emuāra izveidošana un izmantošana valodas mācīšanā (”Pusaudži raksta – pusaudži domā jeb interaktīvs emuārs”). I.Mazpane dalījās pieredzē, kā viņas skolēni darbojas blogā, veido rakstus, analizē situācijas, izsaka viedokļus. Jeļena Kasecka (Daugavpils 3.vidusskola) prezentēja savas izveidotās interaktīvās spēles latviešu valodā, kuras sekmē latviešu valodas prasmju attīstīšanu. Skolotāja prasmīgi veido mūsdienīgu, interaktīvu mācību vidi, kas aktivizē skolēnus, motivē, palīdz mācīties, pārbaudīt savas zināšanas. Svarīgi orientēties ne tikai uz apgūstamo mācību saturu, bet arī veidu, kā skolēni mācās.
2.radošajā grupā (darba grupas vadītājas I.Kondratjeva (Daugavpils Valsts ģimnāzija) un I.Baltace (Daugavpils 12.vidusskola)) aktīvi un ar lielu aizrautību darbojās pamatskolas un vidusskolas posma skolotāji. Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas skolotāja Aija Rubļevska uzstājās ar ziņojumu „Scenārijs dzejas dienu pasākumam „Dzejas zapte””. Skolotāja ar aizrautību stāstīja, kā, sadarbojoties ar mājturības un tehnoloģiju skolotāju, Jauniešu iniciatīvu centrā notiek Dzejas dienas, kad skolēniem ir iespēja lasīt savu dzejoli autora krēslā, pēc tam kopā vārīt zapti un dzert tēju ar kliņģeri. Skolotāja raksta Dzejas dienu scenāriju, iesaistot pasākumā gan kādu dzejnieku, gan visus skolas māksliniekus. Preiļu novada Priekuļu pamatskolas skolotāja Diāna Bravacka vispirms klātesošos iepazīstināja ar aktivitātēm savā skolā, kas ir balstītas uz radošo domāšanu, bet pēc tam pārsteidza visus, stāstot par savu pieredzi un uzsverot mūzikas nozīmi un lomu sintakses apguvē (,,Mūzikas elementi latviešu valodas sintakses apguvē”). Daugavpils 16.vidusskolas skolotāja Inese Suhane par uzstāšanās tēmu bija izvēlējusies „Radošus uzdevumus literatūras stundās”. Tā kā skolēni mazāk lasa, mazāk interesējas par literatūru, tad skolotāja radoši mēģina piedāvāt savu versiju, lai skolēnus ieinteresētu. Un skolotājai tas izdodas, jo ir uzkrāta bagātīga metodisko materiālu bāze. Skolēnam kļūt radošam un zinošam palīdz skolotājas piedāvātie daudzveidīgie radošie uzdevumi stundās: izjūtu aprakstīšana, klausoties mūziku, tēlaino izteiksmes līdzekļu veidošana, variāciju veidošana, problēmas risināšana, iedzīvošanās tēlā u.c. uzdevumi. Skolotāja uzdevumus piedāvāja vidusskolas posmam, taču tos var veiksmīgi izmantot arī pamatskolas posmā. Noklausoties I.Suhanes uzstāšanos, klausītājiem uzreiz radās idejas, kā šos uzdevumus varētu izmantot savās klasēs. Daugavpils Krievu vidusskolas–liceja skolotāja Inga Sokolova savas uzstāšanās laikā ieskicēja iespējas un idejas par ,,Pašaudzināšanas vides radīšanu literatūras stundās”. Skolotāja, kuru ikdienā lielākā daļa klātesošo pazīst kā skolotāju – zinātnes cilvēku, šoreiz dalījās pārdomās par audzināšanu, vidi un vārda spēku.
Dienas beigās visu klausītāju acīs bija vērojams patīkams prieks un gandarījums par dienā paveikto, kā arī par iespēju saņemt diskus ar skolotāju pieredzes materiāliem. Pašā lasījumu noslēgumā interesantu viedokli izteica skolotāja, kas aizrautīgi bija klausījusies ziņotājus: „Jo talantīgāks skolotājs, jo skolēnam vieglāk”. Izvērtējot dzirdētos ziņojumus, var apliecināt: „Radošs un zinošs skolotājs = radošs un zinošs skolēns.”
Lielu paldies vēlamies teikt tiem skolotājiem, kuri labprāt dalījās pieredzē, un Daugavpils 3.vidusskolai par viesmīlīgo uzņemšanu! Novēlam ikvienam sevī saskatīt radošuma dzirksti un neļaut tai apsīkt arī skolēnos! Uz tikšanos nākamajos lasījumos!

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Izglītības satura nodaļas
izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos
Ilona Bohāne
t.65432102