Iespējas un piedāvājumi latviešu valodas apguvē vidusskolā

12.01.2015.

Skolotājam mūsdienās ir jābūt elastīgam, lai ietu līdzi savam laikam un lai tikpat elastīgi reaģētu uz visām izmaiņām, kas skar ar mācību darbu saistītus jautājumus.
Mūsu pilsētas pozitīvā pieredze ir tā, ka skolotāji labprāt dalās savās zināšanās, iepazīstina kolēģus ar interesantiem darba paņēmieniem stundās, stāsta par savām veiksmēm un neveiksmēm.
Š.g. 8.janvārī vidusskolas posma latviešu valodas un literatūras skolotājas pulcējās Daugavpils Valsts ģimnāzijā uz diskusiju „Iespējas un piedāvājumi latviešu valodas apguvē”.—– Daugavpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājas Ingrīda Kondratjeva un Ināra Žukovska dalījās pieredzē, kā veiksmīgi un interesanti organizēt latviešu valodas un literatūras stundu, kādu mācību literatūru izmantot stundās.
21.gadsimtā mēs varam runāt par diviem rakstīšanas paradumiem: uz papīra un datorrakstā. Un ir skaidrs, ka papīru un pildspalvu nomaina mobilais telefons un dators. Skolotājam mūsdienās ir jāatrod vidusceļš starp šiem diviem rakstīšanas veidiem, un tas nav viegli. Seminārā I.Žukovska lielāku uzmanību pievērsa tam, kā palīdzēt skolēniem uzlabot savu rakstītprasmi, kas ar katru gadu kļūst zemāka. 12.klases skolēniem tā ir īpaši aktuāla, jo valsts pārbaudes darbos viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir tekstveide (pārspriedums). Tika meklēti risinājumi, kā pārspriedumā iekļaut faktus no kultūras un literatūras, t.i., no lasītā, redzētā, dzirdētā, kā izplānot savu darbu pirms rakstīšanas, izvirzīt konkrētu mērķi, ko ar rakstīto vēlas pateikt pats darba autors.
I.Žukovska un I.Kondratjeva akcentēja arī to, ka liela loma tekstveidē ir gramatikai. Mūsdienās latviešu valodas skolotāja izaicinājums nav tikai kļūdas savu audzēkņu darbos, bet teikuma doma, jēga, kura jānoformulē vārdos, kas saistīti cits ar citu savā gramatiskajā un leksiskajā formā. Būtiski ir ievērot pēctecību pamatskolas un vidusskolas posmā, liekot lielāku akcentu rakstīšanas prasmei tieši pamatskolā, bet vidusskolā valodu apskatot kā sistēmu, kurā apvienoti un mērķtiecīgi funkcionē visi valodas līmeņi (leksiskais, morfoloģiskais, sintaktiskais u.c.). Problēmas sagādā tas, ka vidusskolas sākuma posmā skolēnu zināšanu un prasmju līmenis nav līdzīgs: katrs atnāk ar savu pieredzi un motivāciju.
Tikšanās laikā izvērsās diskusija ar skolotājām, kas mazākumtautību skolā pasniedz latviešu valodu. Mazākumtautību skolu skolotāji savās stundās dažkārt izmanto vēl citus darba paņēmienus, kas balstās uz vārdu krājuma papildināšanu, rakstītprasmes iemaņu attīstīšanu.
Ikviens dalībskolas skolotājs saņēma Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotāju izstrādātos metodiskos un atbalsta materiālus, tāpēc vēlamies pateikt lielu paldies gan skolotājām par dāsno dalīšanos pieredzē, gan Daugavpils Valsts ģimnāzijas kolektīvam par viesmīlīgo uzņemšanu!
Mūsu darbam, neskatoties uz to, kurā skolā strādājam, ir viens mērķis – iemācīt skolēnam brīvi justies sabiedrībā, komunicēt ar cilvēkiem un nebaidīties, ka valoda ir klupšanas akmens, kas aizver durvis daudzu mērķu priekšā.

Informāciju apkopoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Izglītības satura nodaļas
izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos
Ilona Bohāne
t.65432102