Muzejā būs skatāma unikāla izstāde „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) Pētera Avena krājumā”
04.03.2015.
Š.g. 11.martā plkst.15.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notiks izstādes „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) Pētera Avena krājumā” atklāšana. Unikāla porcelāna kolekcija šogad tiek eksponēta Latvijas lielākajās pilsētās – Liepājā, Ventspilī, un arī Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem būs vienreizēja iespēja klātienē novērtēt vienu no valstī smalkākajām mākslas darbu kolekcijām.—–
21.gadsimtā Latvijā mākslas priekšmetu kolekcionēšana ir būtiski mainījusies – jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Pazīstamais kolekcionārs Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie mākslas darbi. Tāpēc kā pirmie ar šo izcilo kolekciju tiks iepazīstināti Vidzemes skatītāji.
Porcelāna ražošana Rīgā aizsākusies jau 19.gadsimta vidū, kad Maskavas forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet kopš 1886.gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.
20.gadsimta 20.gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925.gadā trīs mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”. Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība. Starptautiskajā izstādē L`Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Parīzē 1925.gadā darbnīca „Baltars” un Sigismunds Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet Romans Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928.gada beigām, tomēr tās darbība vērtējama kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē.
20.gadsimta 30.gados Rīgā darbojās vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas – „Burtnieks” (1929-1939) un „Ripors” (1933-1934). Par galveno tēmu kļuva daudzveidīgi variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā romantisma garā.
Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas mākslinieciskās kvalitātes, 1934.gadā tika dibināta akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs”. Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937.gadā Parīzē notikušajā izstādē L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts et techniques dans la vie moderne akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs” ieguva Grand Prix, Romans Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta medaļas) un Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudraba medaļas).
Liecības par pagājušo laiku mākslinieku radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu tīrajās krāsās.
Izstāde Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 2015.gada 29.aprīlim.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja
komunikācijas un sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste
Nataļja Ivanova
t.65424155, 20203713
natalja.ivanova@daugavpils.lv