Vēlas attīstīt karjeras izglītību un palielināt pedagogu-karjeras konsultantu skaitu

29.09.2015.

Latvijas skolās ir nepieciešams attīstīt karjeras izglītību un palielināt pedagogu-karjeras konsultantu skaitu, š.g. 25.septembrī notiekošajā konferencē “Karjeras attīstības atbalsta modelis Latvijas izglītības sistēmā” norādīja tās dalībnieki.—–
“Pētījumi rāda, ka karjeras atbalsta pasākumus saņēmušie ir pārliecinātāki par savas karjeras izvēli un savām iespējām. Šos pasākumus saņēmušie skolēni ir motivētāki mācīties,” stāstīja Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Linda Adamaite. Viņa arī norādīja, ka ar Eiropas Komisijas atbalstu ir plānots uzlabot pieeju karjeras atbalstam 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem, un šim mērķim ir pieejams Eiropas struktūrfondu finansējums gandrīz 20 miljonu apmērā. Projekta ieviešana gan vēl nav sākusies.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule sacīja, ka, skatoties uz izglītības sistēmu kopumā, ir skaidrs, ka bērniem un jauniešiem ir jārāda īstās darba iespējas, jāorganizē tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem un jāļauj viņiem iepazīties ar darba vidi uzņēmumos. “Jāved ne vien uz lielajiem uzņēmumiem, bet arī jārāda, kā strādā mikrouzņēmumi un vidējie uzņēmumi, jārada viņiem priekšstats par uzņēmējdarbību, lai jauniešu bezdarbs nebūtu Latvijas problēma,” sacīja Papule.
Arīdzan Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās norādīja, ka, risinot šos jautājumus, būtu mazāks jauniešu bezdarbs, beidzot skolu, jaunieši būtu patstāvīgāki savās izvēlēs, un 1.kursā būtu mazāks “atbirušo” studentu skaits. “Skolās ir nepieciešami profesionāļi, kā arī jābūt iespējai karjeras konsultāciju pakalpojumus saņemt ārpus izglītības iestādēm,” pauda Traidās.
VIAA eksperte Nora Kalēja konferences dalībniekiem pastāstīja, ka 2014./2015.mācību gadā skolās bijuši 86 pedagogi-karjeras konsultanti. No 2016.gada 1.janvāra plānots, ka būs viens pedagogs-karjeras konsultants uz 2000 skolēnu, 2017.gadā būtu viens pedagogs-karjeras konsultants uz 700 skolēniem, bet 2020.gadā – pedagogs-karjeras konsultants uz 600 skolēniem.
“Ceram audzināt jaunieti ne tikai par darbinieku, par skrūvīti, bet gan par tādu, kas nodrošinās sevi, sniegs labumu valstij un būs laimīgs. Piemēram, ja padomju gados bija būtiski sagatavot jaunieti profesijai, tad tagad svarīgākais ir sagatavot jaunieti dzīvei. Ja padomju gados fokusējās uz vienas profesijas apguvi un vienu darbavietu mūža garumā, tad pašreizējos apstākļos ir citādi. Valstij jānodrošina, lai jaunietis nepieciešamās prasmes apgūst savlaicīgi, kopš pirmās klases vai agrāk, un tam jānotiek vecumam atbilstošā veidā. Rezultātā – lai jaunietim ir pietiekamas zināšanas, prasmes, informētība par izglītības iespējām, iespēja izpētīt darba vidi, apkopot informāciju, lai pieņemtu lēmumu,” stāstīja Kalēja.
Viņa piebilda, ka karjeras prasmes veidojas ne vien skolā, bet arī ģimenē, interešu izglītībā, darot brīvprātīgo darbu, jo skola nav vienīgais “spēlētājs”. Kalēja arī norādīja, ka ir vērtīgi skolām piesaistīt neatkarīgus karjeras konsultantus, kas runā ar jauniešiem individuāli, jo skolas nereti ir ieinteresētas, lai jaunieši pēc 9.klases paliek mācīties vidusskolā, tālab nepietiekami pastāsta par arodizglītības iespējām.
Tāpat Kalēja uzsvēra, ka jaunieši ne vienmēr zina par interneta vietnēm, kurās viņi varētu uzzināt informāciju par karjeru un izglītību, un varbūt vajadzētu izveidot vienu vietni, kurā ir apkopotas visas pārējās. Tāpat viņa stāstīja, ka jāpiedomā pie veida, kādā informāciju piedāvāt. “Ir pārrāvums starp informācijas veidotājiem un lietotājiem,” sacīja VIAA eksperte. Viņa arī norādīja, ka jauniešiem nereti trūkst informācijas par viņu iespējamo atalgojumu, tendencēm, pieprasītajām profesijām.

Toties darba devēji nav apmierināti ar jauniešu zināšanām, prasmēm un attieksmi. Kalēja bilda, ka to ietekmējusi gan emigrācija, gan darbvietu rūkums, gan arī sabiedrības noslāņošanās.
Viņa norādīja, ka patlaban VIAA ir vairāki izaicinājumi – ir jānosaka vienotas vadlīnijas, kas ir katram vecumposmam piemērota karjeras izglītība skolā, un jāgādā, lai visiem būtu iespējas to apgūt vienādā kvalitātē. Izglītības sistēmā ir jāatrod laiks un vieta karjeras izglītībai, bet skolotājiem ir jāpiedomā, kā viņu stundās mācīto sasaistīt ar reālo dzīvi.

Laura Celmiņa
LETA