Īstais ceļš, pareizais virziens

14.10.2016.

Konkurss “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2016”

Pavisam nejauši ir sanācis tā, ka konkursā “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs” nepāra gadskaitļos uzvar tikai skolotājas, bet pāra gados sacensībā veiksmīgi iesaistās arī skolotāji! Tā noticis arī šogad. Jāatzīst, ka skolotājiem šī dalība reizēm turpmāko dzīvi ietekmē visai negaidīti. Lai atceramies 2014.gadu, kad konkursa “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2014” galveno balvu ieguva 13.vidusskolas informātikas skolotājs Jurijs Visockis – pēc gada viņš kļuva par Centra vidusskolas direktoru! Protams, būtu interesanti uzzināt, kādi dzīves ceļa līkloči paredzēti Daugavpils 3.vidusskolas ķīmijas skolotājam Andrejam Zaičenko, kurš šogad kļuvis par konkursa “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2016” galvenās balvas – dāvanu kartes 150 eiro vērtībā – ieguvēju… Bet pagaidām mēs varam ieskatīties tikai tajā, kas jau ir bijis dzīvespriecīgā pedagoga dzīvē.—–
Andrejs piedzimis un uzaudzis Daugavpilī, par savu līdz 2006.gadam saucis un kopš 2013.gada septembra atkal sauc 3.vidusskolu. Bet starp šiem diviem gadskaitļiem bijušas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, iegūstot bakalaura un maģistra grādus ķīmijas tehnoloģijā, kā arī Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē, kur saņemts maģistra grāds pedagoģijā programmā “Ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs”. Tieši mācoties vidusskolā, arī radusies doma par nākamo profesiju. Andrejs šodien vēlas pateikties savai ķīmijas skolotājai, kura iedvesmoja kļūt par pedagogu arī savu skolēnu. Andreja izvēli ļoti pozitīvi uztvērusi arī ģimene – kā nekā puisis ir skolotāju dinastijas turpinātājs! Lai gan vizuāli tīri labi iederētos skolas solā, jaunais pedagogs jau ceturto gadu stājas klases priekšā un aicina savus skolēnus ienirt ķīmijas dzelmēs. Viņš strādā ar jauniešiem, kuriem ir vismaz 15 gadi, un kuri mācās no 8. līdz 12.klasei, ir ļoti dažādi, bet tas nemaina skolotāja attieksmi pret viņiem. Katram skolēnam ir dotas vienādas iespējas, un Andrejs ir ieinteresēts katra skolēna panākumos. Optimisma pilnais skolotājs atklāj, ka cenšas turēties pie savas noteiktās pozīcijas un organizēt tikai nopietnu sarunu, jo turpmāk skolēniem nāksies savu viedokli aizstāvēt ar argumentiem, un tāda prasme noteikti noderēs. Agri vai vēlu skolēni to apzinās un sākas produktīvs darbs. Ieinteresēt pusaudžus nav vienkārši, tāpēc Andrejs atklāj savus paņēmienus: ir nepārtraukti jāseko līdzi inovācijām, saglabājot apgūstamo zināšanu pamatus; un vēl – skolotājam kā burvju māksliniekam ir jāspēj “izvilkt no cepures trusīti”, t.i., jārāda kaut kas neredzēts, jārada kāds mazs brīnums. Pat tik lieliem skolēniem tas ļoti patīk! Andrejs ir izbaudījis arī klases audzinātāja darba “maizi”: kopā dejojis, dziedājis, sportojis, talkojis, svētkus svinējis, atpūties un ceļojis. Tagad viņš smejas, ka klases audzinātājs strādā 24 stundas diennaktī, bet parasts skolotājs guļ par vienu stundu vairāk. Joks vien ir par to iegūto stundu, jo, taujāts par problēmām darbā, konkursa galvenās balvas ieguvējs kā pirmo min tieši laika trūkumu – stundas, redziet, viņam esot par īsu! Tad vēl traucē ierobežojumi informācijas tehnoloģiju izmantošanā, bet trešā problēma – talantīgo skolēnu motivēšana tieši sava priekšmeta padziļinātā apgūšanā, jo parasti spējīgie jaunieši ir ļoti daudzpusīgi. Andrejs ir laimīgs tad, kad redz, ka skolēni grib uzzināt vairāk, nekā bija ieplānots stundas laikā, ka izlasījuši grāmatu tālāk, nekā bija uzdots, un ka sasnieguši labāku rezultātu, nekā bija cerēts.
Skolas pieteikumā konkursam teiktais: “Andrejs ir jauns, talantīgs, aktīvs, enerģisks un kreatīvām idejām bagāts skolotājs, kas par savu misiju uzskata bērnu izglītošanu un audzināšanu aktīva, radošā un mūsdienīgā garā”, ir tik precīzs, ka rodas šaubas, vai lūgt puisi pašam sevi raksturot. Bet vērtējums un pašvērtējums tiek tik bieži izmantots pedagoģijā, ka lūdzu Andreju tomēr to veikt, un rezultātā sevi viņš raksturo šādi: enerģija, inovativitāte, apzinība, produktivitāte, izpalīdzība. Izrādās, Andrejam skolotāja darbā interesantākais šķiet tas, ka katru dienu viņu sagaida kāda jauna situācija, kura būs jāatrisina gan zinātnē, gan klases audzināšanā, gan sevis pilnveidošanā, savukārt gandarījuma sajūtu sagādā skolēnu panākumi skolas, pilsētas un valsts līmenī. Un tad vēl Andrejs smaidot nosaka, ka panākumi varbūt kādreiz tiks sasniegti arī pasaules līmenī.
Ko Andrejs dara ar iegūto stundu, kas ieekonomēta bez klases audzināšanas šogad? Jaunais skolotājs atklāj, ka ārpus skolas viņš labprāt gan piedalās pasākumos un projektos, gan pats tos rīko. Viens no piemēriem ir dalība vēsturisko deju biedrībā “Souldance” un starptautiskā mūzikas projekta “Baltic Aqustic Folium” organizēšana.
Aicināts iedomāties, kāda būs skola pēc 10 gadiem, kāds būs viņš tajā, Andrejs saka:
“Personīgi man liekas, ka skolas pamatsistēma 10 gadu laikā būtiski nemainīsies, bet arvien vairāk tiks izmantotas informācijas tehnoloģijas gan teorētisko zināšanu pasniegšanā, gan zināšanu pārbaudei. Pats ceru redzēt savam vārdam un uzvārdam blakus titulu “doktors”. Varbūt tas skan ambiciozi, bet neviens man nevar liegt par to sapņot, vai ne?”
Cenšoties būt un esot nopietnam, tomēr noteikti ir piedzīvoti arī kādi skolas laika kuriozi. Te nu Andrejs pastāsta, ka vislielākie kuriozi notiekot absolventu vakarā, pirmkārt tāpēc, ka tagad tajos jāpiedalās gan kā absolventam, gan kā skolotājam. Otrkārt, jautrības brīžus tajos sagādā bijušie skolēni, kuriem ķīmija nebija tas mīļākais priekšmets un kuri joprojām neuzdrošinās ienākt ķīmijas kabinetā bez bailēm, pat esot veiksmīgi un pieauguši cilvēki.
Laikam diezgan neparasta ir situācija, kad bijušie skolotāji kļūst par kolēģiem, kā noticis Andrejam. Andrejs saka, ka skolotāju darba kolektīvs no citiem atšķiras ar to, ka viņi vienmēr atbalsta viens otru un dalās ar pedagoģisko pieredzi, it īpaši ar jauniem kolēģiem, tajā pašā laikā necenšoties iemācīt, kā ir jāstrādā. Turklāt tikai skolotāji ir spējīgi apvienot savus spēkus viena skolēna problēmas atrisināšanai. Par skolotāja darba priekšrocībām Andrejs uzskata to, ka mūsdienu skolotājam ir nepieciešams nepārtraukti attīstīties, meklēt jaunas metodes un pieeju skolēniem, kas neļauj novecot un palīdz saglabāt autoritāti.
Uzzinot par konkursu un to, ka skola viņu izvirza dalībai tajā, Andrejs bija patiesi pārsteigts. Un, jau stāvot uz skatuves citu konkursantu vidū, piedzīvots otrais pārsteigums – paziņojums par galvenās balvas iegūšanu! Milzīgais prieks un saviļņojums bija skaidri nolasāms Andreja sejā – to noteikti pamanīja visi klātesošie. Tagad Andrejs vēlas izmantot iespēju kārtēju rezi pateikt paldies gan skolas administrācijai un kolēģiem, gan skolēniem, bez kuru atbalsta viņš nemaz nebūtu aicināts kāpt uz skatuves.
Par Andreja nākotnes plāniem zināma skaidrība ir ieviesta – pēc gadiem viņš būs “Dr.chem. Andrejs Zaičenko”! Bet ko nākamais ķīmijas zinātņu doktors novēlēs skolai, skolotājiem, skolēniem? “Novēlu neapstāties jauna materiāla meklējumos, saglabāt jaunību dvēselē un būt pateicīgiem par katru dienu, ko pavadāt ar jaukiem cilvēkiem”! Lai tas izdodas arī pašam Andrejam!

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Anita Pleša
t.65407434