Sniega prieki Egļu kalnā

17.01.2017.

Kamēr kaut kur augstu mākoņos sāka veidoties niecīgas sniega pārslas, 8.a, 8.b un 9.a klases skolēni bija gatavi doties nelielā, bet jaukā izbraucienā uz Egļu kalnu.—–
Tuvojoties galamērķim, daudzi sāka runāt par to, ka Egļu kalna tuvumā ir daudz vairāk sniega nekā pilsētas centrā, skolas apkārtnē. Citi skolēni atcerējās un stāstīja cits citam par šeit kādreiz jau piedzīvoto.
Ienākot salīdzinoši nelielajā mājiņā, kurā varēja saņemt sev nepieciešamo aprīkojumu, katrs centās atrast sev piemērota izmēra zābakus, kā arī slēpes vai snovbordu. Katram palīdzēja laipnie darbinieki, kas strādāja tur: nenoraidīja nevienu, kas lūdza nelielu palīdzību, piemēram, nomainīt slēpju zābakus vai palīdzēt tikt galā ar piemērotu slēpju vai dēļa izvēli. Dažiem tikt galā ir šiem šķietamajiem sīkumiem likās pietiekami nogurdinoši.
Mazas cilvēku grupiņas sāka nākt ārā no mājiņas un kaut kā mēģināja nonākt līdz Ģimenes trasei jeb mazajam kalnam. Šī nogāze nebija pārāk stāva un arī kalna pakājē bija pietiekami daudz vietas, kur nomest ātrumu, kas bija sasniegt, laižoties lejā. Daudzi iesācēji šeit pazaudēja gandrīz visas bailes, un, pēc pāris varbūt ne tik veiksmīgiem mēģinājumiem tikt līdz trases apakšai, katrs varēja diezgan pārliecinoši nonākt līdz plašajai pakājei. Citi, kuri bija sakrājuši pietiekami daudz drosmes, ar sparu devās uz “lielo kalnu”. Tā skolēni sauca Slaloma trasi, kas bija krietni stāvāka un garāka nekā iepriekš minētā Ģimenes trase; tās pakājē vairs nebija tik daudz vietas, tāpēc katram, kas vēlējās pievarēt šo izaicinājumu, bija jāmāk kontrolēt savu ātrumu uz slēpēm vai dēļa. Tikai daži bija tik nobijušies, ka pat nepamēģināja nostāties uz slēpēm, tomēr arī viņi diezgan jautri pavadīja laiku “snowtubinga” trasē.
Šī bija ļoti jauka pieredze un arī laba iespēja uzņemt apburošas fotogrāfijas ar skatu pār mežiem. Lielākā daļa skolnieku bija diezgan sarūgtināti, kad skolotājas paziņoja, ka jāsāk nodot nomātos zābakus, slēpes un dēļus, bet pārējie bija vienkārši ļoti noguruši. Arī noņemt smagos slēpošanas zābakus citiem sagādāja tikpat lielas grūtības kā tos dabūt kājā, tomēr viss beidzās labi. Atpakaļceļā autobusā valdīja gandrīz vai klusums, ja neskaita mūziku, kas skanēja skaņas pastiprinātājā – laba mūzika uzlabo omu!
Visi izbrauciena sākumpunktā nonāca sveiki, veseli un laimīgi par iegūto pieredzi.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Valsts ģimnāzijas
sporta skolotāja
Anita Vilcāne