Latvijai – 98!

17.11.2016.

Nav nekā nejauša šajā pasaulē… Visam, kas rodas, visam, kas pastāv, visam, kas notiek, ir savs cēlonis un sava sūtība.
Mazā ozolzīle, zemē iegrimusi, gaida īsto brīdi, lai laistu saknīti un asniņu, lai, stingri turoties savā vietā, tiektos uz gaismu, uz sauli, uz ozola diženumu.
Pirms 98 gadiem bija īstais brīdis, lai tiktu izveidota Latvija – valsts, kuras pamats stingri sakņojas savā zemē, bet kuras spēks esam mēs – cilvēki, kuri bija, ir un vēl tikai būs.—– 
Zīlei, kas sākusi augt, palīdz saule un lietus, bet vēji, kas pāri brāžas, tikai norūda un liek vien stingrāk turēties, laist dziļāk un plašāk saknes. Mēs, kas Latvijā dzīvojam šodien, esam tie, kam šī valsts, šī zeme jāsargā, jālolo un jāvērš arvien labāka, pārvarot visas grūtības.
Katram ir savs uzdevums šai pasaulē. Galvenais – atrast to, sekojot sirds aicinājumam un tad darīt, darīt to, kas jādara šajā laikā un īstajā vietā. No katra jau vajadzīgs tikai tas, ko viņš spēj izdarīt. Neviens negaida no saules neko citu, kā vien gaismu un siltumu, no lietus – veldzi. Ja katrs godprātīgi darīs savu darbu, ieliekot tajā ne tikai obligāti paveicamo, bet pat tikai mazliet vairāk, pasaule apkārt kļūs labāka, drošāka un vairāk sava. Kāds milzīgs spēks paslēpts mazajā ozolzīlē, kura spēj izaudzēt raženu ozolu! Cilvēkā esošais spēks taču ir daudzkārt lielāks! Ja jau sīkā ozolzīle spēj pārvarēt čaumalas nospraustās robežas, tad jau cilvēks to spēj vēl jo vairāk – pārvarēt robežas, ko katrs pats sev iezīmējis, pārbīdot tās un padarot savu spēju un iespēju pasauli aizvien plašāku. Ja esi izvēlējies savu ceļu, savu nodarbošanos, attīsties tajā, ko proti vislabāk, izkop savas spējas līdz pilnīgumam. Latvijai taču pietiek ar vienu Raimondu Paulu, Maiju Tabaku, Elīnu Garanču. Lielā māksla ir nevis kādu kopēt, bet iedvesmoties no spilgta parauga, atrodot savu vietu, savu aicinājumu – vēlme darīt ir svarīgākais, prasmes var apgūt.
Un jāprasa nevis no citiem, lai tie dara, bet no sevis. Prasīgam jābūt. Vai tajā vietā, kur esi, esi izdarījis vislabāko, ko šobrīd spēji? Un negaidi rītdienu, lai darītu labāk – sāc jau šodien, tūlīt!
Ja ozolu, kas sācis augt, katru pavasari pārstādīsim citā vietā, viņš nekad neizaugs stiprs un varens. Tāpat cilvēks var pilnveidoties un augt tikai savā, īstajā vietā. Jādara tas, ko neviens cits nevar izdarīt – tik labi, tik atbildīgi, tik ar sirdi…
Cilvēkam dots radīt, un nav sīku vai nenozīmīgu darbu. Mēs esam tik cieši saistīti, ka katrs ir svarīgs un nozīmīgs – savās domās un sapņos, savā paveiktajā. Valsts nav nekas ārpus mums, mēs paši to veidojam šodien un dzīvosim tajā rīt.
KAS IR TAVA VIETA LATVIJĀ?
Lai savā vietā esam mēs katrs, savā vietā sarkanbaltsarkanais karogs, savā – Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes! Un lai tā būtu vienmēr, pāri laikiem, mūžīgi…