Skolu ziņas: Iepazīstot Somijas izglītības sistēmu
27.03.2019.
No 19. līdz 22.martam Daugavpils 3.vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Ināra Kazakeviča piedalījās Erasmus+ programmas pamatdarbības Nr.1 (KA 1) skolu sektora projektā “Domāšanas un radošuma attīstība labvēlīgā skolas vidē” Somijā. —–
Vizītes laikā tika vērots vadības un skolotāju ikdienas darbs divās Juensuu skolās, lai gūtu izpratni par Somijas izglītības sistēmu, kā arī salīdzināt skolas pieeju mācību programmām, mācīšanai un skolēnu mācībām.
Joensuu ir Ziemeļkarēlijas galvaspilsēta ar 74941 iedzīvotājiem. Pilsētā ir divas univeritātes, vienā no tām gatavo labākos skolotājus Somijā. Profesija ir ļoti prestiža. Tā ir plaši pieprasīta, piemēram, pagājušajā gadā Juensū uz sākumskolas skotājas vakanci pretendēja ap 100 skolotāju!
Skolas ir modernas, klases aprīkotas ar viegli pārvietojamiem galdiem un krēsliem, un galvenais, manuprāt, ir tas, ka, ienākot skolā, tu uzreiz jūti šo omulīgo atmosfēru, mājīgumu. Vairums skolēnu staigā visu dienu bez apaviem, tie var atnākt uz stundu kaut vai virsjakā un cepurē, bet neviens skolotājs viņiem neaizrādīs. Koridoros – mīkstie krēsli, galda spēles, novusa galdi, XBox spēle. Jebkurš cilvēks,ejot garām skolai, var ienākt tajā bez brīdinājuma un apmeklēt jebkuru stundu.Vienīgi tas, ka neviens to nedara.
Daudz laika tika pavadīts sarunās ar skolotājiem un direktoriem un tika novērotas vairākas stundas dažādos priekšmetos. No visa teiktā un redzētā var secināt, ka Somijas valdība uzticas pašvaldībām, tās savukārt – skolām, skolas – skolotājiem. Skolotāji uzticas skolēniem, un tāpēc skolēni un vecāki uzticas skolotājiem. Viņiem ir brīvība pielietot savas idejas un organizēt darbu tā, kā viņi to vēlas. Skolotājus netraucē pārbaudes ne tiešā, ne skolēnu testu veidā (vienīgais nopietnais pārbaudes darbs ir eksāmens pamatskolas beigās, kad bērniem ir jau 16 gadi un centralizētā pārbaude 12.klases beigās), neviens neuzspiež viņiem vienotu mācību saturu. Tika pamanīts, ka tomēr ir Somijas pamatskolā kaut kas līdzīgs mūsu skolām: dežūras, piemēram, ēdnīcā vai pat ārā, un noteiktu klašu «pieskatīšana».
Somijas vidusskolā skolēni izvēlas, ko grib mācīties, kurus priekšmetus optimālā līmenī un kurus – padziļināti. Vidusskolas programmas beigās ir nacionālais matrikulācijas eksāmens, kura rezultāti ir galvenais kritērijs uzņemšanai augstskolā. Ja ar pirmo reizi eksāmenu neizdevās nokārtot, tad ir iespēja to vēlreiz pārkārtot pēc 6 mēnešiem.
Izglītības reforma Latvijā pārņem labu pieredzi arī no Somijas izglītības. Cerēsim, ka tā atnesīs pozitīvas pārmaiņas arī Latvijas skolotāju darbā!
Daugavpils 3.vidusskolas Erasmus+ programmas projektu “Domāšanas un radošuma attīstība labvēlīgā skolas vidē” līdzfinansē Eiropas Savienība. Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+.
Informāciju sagatavoja
Daugavpils 3.vidusskolas direktora vietniece
Ināra Kazakeviča
